Noslīpēt iespējams ne tika klasisko dēlīšu parketa grīdu, bet arī masīvkoka parketa dēļus, dēļu un citas koka grīdas. Katrā konkrētā gadījumā tiek pilietotas dažādas slīpēšanas tehnoloģijas. Vietās kur grīda praktiski zudējusi lakas vai eļļas pārklājumu, parasti rodās tumši pleķi, cik dziļi šie pleķi ienēsāti kokā dazreiz grūti noteikt, slīpēšanas procesā šos plēķu ne vienmēr izdodā pilnīgi neitralizēt. Pārklāt šādu grīdu ieteicams ar matētu laku, tādā veidā izdosies «mīkstināt» jūsu grīdas vizuālos defektus. Grīdas slīpēšanai ziemas periodā arī ir savas īpatnības. Lakojot grīdu temperatūrai telpā jabūt vidēji +18 С. Ja to neievērot, iespējama gaisa burbulīšu parādīšanās lakas plēvītē. Parketa slīpēšanas procesa var gadītie, ka nepieciešams nomainīt atseviščus grīdas fragmentus.
Lai turpmāk jūsu grīda ilgstoši saglabātu savu pievilcīgo izskatu, tā ir pareizi jāuzkopj un jāseko tai līdzi. Neslinkojiet, Uzlīmējiet mēbeļu(krēslu, dīvana, galda) kājiņām voiloka lipeklīšus. Pēc iespējas mitrās uzkopšanas vietā veikt sauso — ar putekļa sūcēja palīdzību. Nestaigājiet pa grīdu āra apavos, jo smiltis — sliktākais grīdu ienaidnieks! Smagās mēbeles labāk pārnest, nevis stumdīt pa grīdu! Nepieciešamības gadījumā, reizi pāris gadus grīdu var pārklāt ar papoildus lakas kārtu. Un izmantojiet uzkopšanas līdzekļus, tā sauktus klīnerus un polišus. Lakotām un eļotām grīdām ir dažadi uzkopšanas līdzekļi.
Nākošajā dienā pēc parketa slīpēšanas un lakošanas nevajadzētu uzreizi nest telpā mēbeles, lakai ir pilnībā jānožūs un jākristalizējās. Līdz pilnai grīdas ekspluatācijai noteikti jāpaiet trīs — četras dienas, šajā laika posmā pa grīdu staigāt ieteicams istabas apavos. Tāpat mitro grīdas uzkopšanu ieteicams veikt ne ātrāk kā pēc nedēļas. Un atcerieties, viss koka grīdu labums un skaistums ir tajā ka, pēc gadiem desmit — piecpadsmit, atkal var veikt parketa slīpēšanau, dodot tām jaunu dzīvi.
Parkets mūsdienās ir kļuvis par prestiža simbolu. To izvēlas cilvēki ar augstām dzīves kvalitātes prasībām. Parketa funkcionālā un vizuālā daudzveidība piemērojama radikāli atšķirīgam pielietojumam. Gan respektabliem darba kabinetiem, viesistabām un citām privātām telpām. Gan sabiedriskiem interjeriem, koncertzālēm, sporta kompleksiem un jahtu klājiem.
Neliela izmēra dēlīši no masīvkoka (saukti par klasisko dēlīšu parketu) lieliski noder dažāda veida parketa zīmējumu veidošanā. Pavisam zināmi vairāk nekā simts dažādu veidu grīdas raksti, populārākie – skuja, pinums. Abos dēlīšu sānos un galos ir spundes vai gropes, pēc kurām tos mēdz iedalīt labās un kreisās puses dēļos.
Kā visi dabīga koka izstrādājumi, arī masīvkoka parkets ir jūtīgs pret temperatūras izmaiņām. Piemēram, ja ziemas laikā telpa netiek apkurināta, parketa dēļi var piesūkties ar mitrumu un žūstot veidoties spraugas savienojumu vietās. Šī problēma ir viegli novēršama, ja telpā uztur pastāvīgu temperatūru un gaisa mitruma līmeni.
Tradicionālo kokšņu masīvkoka parkets nav piemērots apsildāmām grīdām un telpām, kur iespējama tieša saskare ar ūdeni – vannas istabām, pirtīm, saunām. Turpretim tīkkoka un citu eksotisko kokšņu parkets ir mitrumizturīgs un izmantojams pat jahtu klāja apdarei.
Dabīgā korķa parkets
Dēļu grīdu priekšrocības ir acīm redzamas: tās ir «ekoloģiskas» (protams pie nosacījuma, ka Jūs pērkat īstus priedes, egles, oša vai ozola dēļus), siltas.
Bet jāpievērš uzmanība dažām īpašībām: mitruma ietekmes dēļ, dēļi var mainīt savus apjomus. Ziemā kad tiek lietota apkure, dēļi žūst un var veidoties spraugas starp dēļiem. Šo problēmu var risināt dažādos veidos. Ja spraugas ir nelielas, tās var aizdarīt ar speciālu špakteli, noslīpēt un beigās nolakot vai noeļļot. Ja spraugas ir lielas, tad šeit neiztikt bez līstīšu dzīšanas spraugās. Vēl viena iespēja ir izjaukt grīdu un mēģināt to savilkt no jauna bez spraugām.
Pavasara vai rudens sezonā mitruma ietekmē, dēļi var sabriezt un mainīt savus izmērus. Tieši tāpēc grīdas tiek pārklātas ar laku vai eļļotas, kā rezultātā tiek pasargātas no mitruma ietekmes, turklāt piedod grīdai estētisku izskatu, atvieglo kopšanu.
Koka grīda no priedes, egles vai bērza dēļiem – ekoloģijas, kvalitātes un komforta garantija.
Remonta kvalitāte telpās ir atkarīga no daudz un dažādiem faktoriem. Viens no šādiem faktoriem ir pareiza grīdas klājuma izvēle. Uz doto brīdi ir daudz praktisku, ērtu montāžas un eksplotācijas ziņā mākslīgu materiālu. Tomēr dabīgās dēļu un parketa grīdas joprojām ir modē. Īpašs pieprasījums ir pēc apstrādātiem priedes dēļiem . To popularitāte tiek sasniegta daudzu rādītāju iespaidā.
Кā tiek ražoti priedes grīdas dēļi.
Priede – lielisks celtniecības materiāls. No tās ceļ mājas un izgatavo dažadus zāģmateriālus, kas nepieciešami iekšējai un ārējai apdarei. Atbildīgi koka izstrādājumu ražotāji veic veselu darba procesa kompleksu – žāvēšana, kalibrēšana, brāķēšana un t.t. Ar speciālām mašīnām, koka baļķi tiek sagrizti dažādu izmēru dēļos, tiek nogrieztas malas. Priedes dēļu grīdas priekšrocības
Naturālie priežu dēļi – grīdas klājums ar daudzām priekšrocībām. Tām raksturīga augsta ekoloģiskā saderība: Dabisks materiāls, kas neizdala kaitīgas vielas un nepiesārņo gaisu ar toksīniem.
Koka grīdas ir viens no populārākajiem grīdas seguma veidiem. Latvijā biežāk sastopamas ir parketa un dēļu grīdas .
Parketa grīdas iedalās – klasiskais dēlīšu parkets, masīvkoka parketa dēļi, vairogparkets un daudzslāņu parketa dēļi. Latvijā biežāk sastopamas ir parketa grīdas no ozola un oša koka. Retāk no bērza, ķiršu koka, kā arī no ekskluzīvām koku sugām, piemēram kā sarkankoks vai venge. Pie parketa grīdām varētu pieskaitīt arī korķa grīdas, kas tiek ražotas no korķozola mizas un bambusa grīdas.
Visbiežāk Latvijā ir sastopamas priežu dēļu grīdas, mazāk sastopamas dēļu grīdas no egles koka. Dēļu grīda telpā rada unikālu mājīguma sajūtu. Tām piemīt ļoti labas siltuma un skaņas izolējošās īpašības, kā arī tās priecē ar savu skaisto, dabīgo koka rakstu un struktūru. Ekoloģisks un izturīgs, šis materiāls neprasa īpašu kopšanu. Grīdas dēļi arī salīdzinoši nav dārgs materiāls.
Izvēloties savam mājoklim koka grīdu, neatkarīgi vai tas ir parkets, vai dēļi. Nāksies izšķirties par grīdas aizsargslāni – lakas vai eļļas pārklājumu. Ir vairāki argumenti par labu gan vienam, gan otram. Tāpēc, lai būtu vieglāk izšķirties par labu kādam no tiem, piedāvājam pievērst uzmanību abu pārklājumu īpašībām.
Šādai grīdai virskārta ir pārklāta ar lakas aizsargslāni, kas nepieļauj netīrumu pielipšanu un mitruma iesūkšanos kokā. Izvēloties lakotu koka grīdu, Jūsu galvenais ieguvums – ikdienā ir viegli kopjama. Ja ir nepieciešamība grīdu mazgāt, tas ir veicams ne tikai izmantojot speciālos tīrīšanas līdzekļus, bet ir pieļaujama mazgāšana vienkārši ar ūdeni. Protams, speciālā tīrīšanas līdzekļa pievienošna ūdenim palīdzēs vieglāk tikt galā ar taukainiem pleķiem, vai lielākiem netīrumiem, taču tas ne vienmēr ir nepieciešams. Vienkārši izsūcot grīdu ar putekļu sūcēju un pa laikam pēc nepieciešamības izmazgājot to, tā kalpos gadiem ilgi. Taču ar laiku lakas slānis dilst un skrāpējas, un rodas vajadzība lakas kārtu atjaunot. Lakas atjaunošana ir lakotās koka grīdas ēnas puse, jo to var izdarīt tikai atjaunojot lakas slāni visā grīdas plaknē. Pat izmantojot tieši to pašu laku nav iespējams nolakot tikai noskrāpēto vai padilušo vietu, jo lakas spīduma pakāpe no jauna uzklātajam slānim atšķirsies no iepriekšējās lakas kārtas. Šī iemesla dēļ, atjaunojot laku, no telpas būs jāiznes visas mēbeles, lai nekas netraucē lakošanai, un jārēķinās ar putekļu rašanos. Lakotas koka grīdas mūžs var ilgt no 5 līdz pat 15 gadiem. atkarībā no grīdas izmantošanas intensitātes un noslogojuma, kā arī no konkrēti izvēlētās lakas.
Šāda grīda tiek pasargāta no netīrumiem un mitruma ar eļļas palīdzību. Kur koksnes virskārta tiek piesūcināta ar eļļu padarot tās virskārtu blīvu, tādējādi eļļa aizsargā koku no iekšpuses. Izvēloties eļļotu grīdu jūs pilnā mērā varat izbaudīt grīdas dabiskumu. Jo staigājot ar basām kājām tās saskarsies tieši ar koku, nevis lakas kārtu. Piedevām ar eļļu apstrādāta koksne ir ne tikai sataustāma bet arī redzama. Uz šādas grīdas lieliski izceļas koka šķiedra un labi saskatāma un izjūtama virsmas faktūra. Ikdienā eļļotu grīdu vēlams kopt ar speciālajiem mazgāšanas līdzekļiem, kurus pievieno ūdenim. Bez tam, atkarībā no noslogotības, reizi trijos līdz sešos mēnešos vēlams atjaunot eļļas aizsargkārtu. Ar šo pašu līdzekli ir papildus jāapstrādā tās vietas, kurās uz grīdu ir vislielākā slodze, kā arī tiek atjaunota virsma skrāpējumu gadījumā. Ja eļļotu grīdu labi kopj, nepieciešamība pēc virsmas pārslīpēšanas var rasties būtisku mehānisku bojājumu rezultātā, kad uz grīdas ir radušies lieli skrāpējumi vai iespiedumi un tā ir zaudējusi savu vizuālo pievilcību.
Nonākot pie secinājuma, ka pienācis laiks savest savu parketa, dēļu vai citu koka grīdu kārtībā. Vispirms jāizlemj kas tieši šobrīd Jūsu grīdai būtu nepieciešams. Grīdas aizsargkārtas atjaunošana, remonts, vai pilnīga grīdas klājuma nomaiņa.
Eksplotācijas procesā, pat visaugstākās klases parkets zaudē savu sākotnējo skaistumu. Skrambas, plaisas, iespiedumi. Koka grīdas stavoklis, pasliktinās ar vien vairāk un vairāk, gala rezultāta novedot pie bēdīga stāvokļa. Tāpēc ir svarīgi, laicīgi veikt grīdas atjaunošanu. Jo ātrāk Jūs pievērsīsiet uzmanību grīdas stāvoklim, jo mazāk pūļu, naudas un laiku prasīs grīdas atjaunošana. Visbiežāk parketa grīdas restaurācija un remonts nepieciešams dažu iemeslu pēc.
Koks ir materiāls izturīgs bet turklā arī trausls. Bieža mēbeļu pārbīdīšana, bez filča spilventiņiem zem kājiņām, majdzīvnieki – tas vis noved pie skrambām, plaisām un citiem defektiem uz grīdas seguma. Tāpēc gaidīt pilnīgu grīdas iznīcinašanu nevajadzētu, jo ieklāt jaunu parketa grīdu būs daudz grūtāk un dārgāk nekā savlaicīgi veikt tās atjaunošanu. Turklāt veicot grīdas restaurāciju, var tikt izmantoti ne tikai tradicionālie materiāli, bet arī speciāli materiāli kas dod grīdai labu nodilumizturību un tās izkatu. Pateicoties mūsdienīgu materiālu izmantošanai, paaugstinās mehānisko iespaidu grīdas izturība un līdz ar to pagarīnas grīdas kalpošanas laiks.
Parketa ieklāšana – Tehnoloģiski, parketa grīdas iespējams ieklāt divos, būtiski atšķirīgos veidos. Līmējot parketa dēļus pie pamatnes(melnās grīdas), vai klājot tā saucamo peldošo grīdu(nestiprinot pie pamatnes).
Pie pamatnes stiprināmas grīdas ieklāšanai – grīdas konstrukcijas pamatnei jābūt stabilai, līdzenai, sausai un tīrai, bez putekļiem un citiem netīrumiem. Kā melnā, jeb pamatgrīda var kalpot betona pamatne, kas jāizlīdzina ar pašizlīdzinošo masu un kad ta nožuvusi, obligāti jānogruntē. Pirms grīdas montāžas un montāžas laikā stingri jāseko gaisa temperatūrai un mitrumam attiecīgajās telpās . Telpas temperatūrai jābūt ne mazākai kā +15° C, bet gaisa mitrums 45% +/-10% robežās. Parketa dēlīšus pie pamatnes pielīmē ar speciālu betonam paredzētu līmi. Parketa grīdas slīpēšanu drīkst uzsākt tikai pēc līmes pilnīgas sacietēšanas. Apsildāmo grīdu ieklāšanai, precīzi jāievēro parketa ražotāja instrukcijas. Jāpiemin, ka klasisko parketa dēlīšu vai masīvkoka parketa dēļu ieklāšanai, kā melno grīdu, tomēr labāk ir izmantot finieria vai skaidu plātni. Kura nepieļauj parketa tiešu saskarsmi ar betona grīdu.
Peldošās grīdas ieklāšana – ir mazāk darbaietilpīga, bet kvalitātes nodrošināšanai jāievēro daži nosacījumi. Melnās grīdas virsmas, pieļaujamās līmeņa atšķirības ne vairāk kā 3mm uz 2kvm. Pa visu telpas perimetru jāatstāj 1-1,5 cm liela kompensācijas sprauga. Spraugas pēc ieklāšanas nosedz ar grīdlīstēm. Maksimālais grīdas laukums, kuru var ieklāt pēc šādas metodes bez kompensacijas šuvēm, nedrīkst pārsniegt 50 kvm. Starp atsevišķām telpām, zem durvīm, arī ieteicams atstāt kompensācijas šuvi kuru velak nomaskē ar slieksnīti. Kā peldošo grīdu klāj tā saucamos daudzslāņu parketa dēļus un laminātu.
Melnās, jeb pamata grīdas ieklāšana-montāža – kā pamata grīdu var izmantot betona grīdu kas iepriekš, izlīdzināta ar speciālu izlīdzinošo javas massu ir pats galvenais darbs, pirms jebkura no augstāk minētās grīdas montāžas. No tā cik kvalitatīvi tiks ieklāta melnā grīda, lielā mērā būs atkarīga kopējā grīdas kvalitāte un tās kalpošanas mūža ilgums.
